Истинные средства к получению Духа Святаго - святые таинства

• Главная
• Карта сайта
• Контакты
• Вход

Igumens Makarijs (Kirillovs): Agresija kā dzīvesveids

06.11.2012

Masu slepkavība Norvēģijas jauniešu nometnē. Andersa Breivika rēķinā ir 77 upuri. Pēc Džeimsa Holmsa veiktās šaušanas vienā no ASV kinoteātriem bojā gājuši 12 cilvēki, desmitiem ievainoto. Rīgas kinoteātrī kāds skatītājs aizrādījis citam. Atbildē atskanējis šāviens…. Kas notiek ar cilvēkiem? No kurienes tik daudz dusmu un agresijas? Vai ar to var cīnīties? Šodien mēs vedam sarunu ar Visu Svēto baznīcas mācītāju igumenu Makariju (Kirillovu).

Igumens Makarijs, viena no mūsdienu sabiedrības pamatproblēmām ir augstais agresivitātes līmenis. Agresija kļūst par atbildi jebkuram izaicinājumam: aizrādei, netīšam kavēklim vai pat skatienam. Kur Jūs saskatām šādas parādības iemeslus?

Man šķiet, tā ir cilvēka, it sevišķi jauna cilvēka reakcija uz agresīvu apkārtējo vidi kurā tas atrodas. Pasaule ir agresīva pret cilvēku. Notiek mērķtiecīga tikuma normu iznīcināšana. Īpaši bīstami tas ir bērnam, jo tas nav aizsargāts no agresīvas informācijas.

Agresija – viens no dusmu kaisles izpausmes veidiem. Bet pēc avvas Dorofeja teiktā, kaisle rodas cilvēkā pēc vairākkārtēja grēka atkārtojuma. Slāvu tulkojumā vārds ‘’kaisle’’ nozīmē ‘’ciešanas’’- proti to no kā cilvēks ‘’cieš’’.

Vecuma agresijas problēma ir labi pazīstama vecākiem un skolotājiem. Tieksme pēc brīvības bieži vien pāraug visatļautībā.

Cilvēkā nav audzināts, nav veidots paklausības tikums. Turklāt to veicina arī juvenālā justīcija. Sūdzības uz vecākiem par izrādīto aizrādījumu, ‘’stingro audzināšanu’’ jau kļuvuši par ikdienišķiem Rietumeiropas valstīs. Ja agrāk nebija iespējams pārkāpt noteiktus rāmjus bērnu un vecāku attiecībās, tad tagad ir ‘’atļauts viss’’. Diemžēl, bieži vien arī vecāki un skolotāji seko bērnu piemēram.

Visi pārdzīvo grūto pārejas vecumu kad notiek vērtību pārvērtēšana. Taču ja bērnībā izveidoti rāmji, veidots paklausības ieradums, tad šis periods paiet  mērenāk. Protams, tieši šajā periodā pusaudzim ir visvairāk nepieciešams vecāku un skolotāju atbalsts. Ja bērns nesaņem uzmanību un mīlestību tas arī kļūst par agresijas izpausmes  iemesliem.

Vecāku uzdevums- sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei. Jau no agrīniem gadiem jāaizdomājas par to kāds viņš būs tēvs vai māte. Diemžēl, vecāki bieži aizmirst par to.

J.Nagibins rakstījis: ’’Cilvēki ir apbrīnojami neuzticīgi viens otram, visu laiku sagaida uzbrukumu, no turienes arī drausmīga agresivitāte’’. Vai Jūs piekrītat šiem vārdiem?

Jā, protams. Šajā sakarā man gribētos teikt dažus vārdus skolnieku sakarā. Zolitūdes ģimnāzijā es vedu lekciju ciklu ‘’ Sarunas ar mācītāju’’. Vairākums bērnu nāk no neticīgām ģimenēm. Par Svētajiem Rakstiem tie nezina neko. Galvā ir tāda putra. Es runāju ar tiem par grēka jēdzienu, par to kā mēs saprotam brīvību. Interese pret garīgo dzīvi skolēniem ir liela, ne jau par velti Tertullians teicis ka ‘’ Dvēsele pēc savas iedabas ir kristiete’’. Skolēni uzdod dziļus, interesantus jautājumus un ceru sāk dziļāk aizdomāties par dzīvi, izvērtēt savu un citu rīcību.

Vandālisma akti ir bijuši visos laikos. Taču pašlaik notiek kaut kāds neticams agresijas pieaugums, kas vērsts pret pareizticību, pret garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem. Ar ko tas Jūsuprāt ir saistīts?

Patriarhs Kirills vienā no savām runām atcerējās austrumu teicienu: ja dārzā aug ābeles un viena ir pilna ar āboliem, bet pārējās bezauglīgas, visvairāk tiks ābelei ar augļiem.

Tie cilvēki kas uzstājas pret baznīcu masu saziņas līdzekļos parasti saņem par to naudu. Gadās arī tā ka cilvēks savu iekšējo stāvokli, negatīvu attieksmi pret reliģiju nodod apkārtējiem.

Dievs Evanģēlijas saturā brīdinājis: ‘’Jūs tiksiet dzīti’’. Viņš pats esot apveltīts ar Dievišķo dabu tika dzīts savas dzīves laikā par to, ka norādīja uz grēkiem un maldīgiem uzskatiem.

Ja mēs būtu no šīs ‘’pasaules’’ un tiktu attiecināmi ar šo ‘’pasauli’’ tad šāda baznīca tiktu pasaules mīlēta. Bet ja mēs grēku saucam par grēku, tad ‘’pasaule’’ sāk savu cīņu. Un sākas apsūdzības baznīcas uzskatu novecošanā un atpalicībā. Laikam jau pasauli būtu apmierinājusi šāda pozīcija: ‘’Jūs lūdziet Dievu taču neatgādiniet mums par mūsu grēkiem’’. Taču norādīšana uz grēku ir garīgās dzīves pamatā, tas jādara lai cilvēki varētu laboties. Vēsture atkārtojas. Nevēloties klausīties aizrādījumus par grēkiem tika nogalināts Jēzus Kristus. Pašlaik notiek uzbrukumi pareizticības virzienā. ‘’Pasaule’’ nav gatava analizēt savas rīcības : ‘’Esmu brīvs cilvēks’’ man ir personīga vērtību sistēma. Kādēļ Jūs mēģiniet uzspiest man savu vērtību sistēmu- dzirdams no visām pusēm.

Tiek būvētas baznīcas, tiek atvērti klosteri, Baznīca iesaistās skolas dzīvē, parādās jauni mācītāji, kuri ir spējīgi runāt ar saviem vienaudžiem. Tas raisa apkārtējos vēl lielāku nepatiku.

Ko darīt ja pret Jums ir vērsta agresija?

Jāatceras –uguns ar uguns nedzēš. Jāļauj cilvēkam atdzīst. Bieži vien cilvēks ir spējīgs analizēt savu rīcību un nāk atvainoties.

Ja Jūs pats kļuvāt par konflikta cēloni tad jārod sevī nožēla, jādodas uz grēksūdzi un turpmāk savas emocijas jāpārvalda.

Ja Mēs redzam agresiju, īpaši nemotivētu, attiecībā pret tuvinieku, Mums jāiestājas tā aizsardzībā.

Bet ja mēs paši esam sajutuši, ka dvēselē dzimst agresija, parādās  neapmierinātība un dusmas?

Augstākais dusmu veids izpaužās nekontrolējamā agresijā. Dusmu stāvoklī notiek prāta aptumšojums. Ja mēs nēesam pieraduši sevi disciplinēt, tad mūsu agresija viegli izpaužās ārpusē. Pats Dievs mūsos ir ielicis dusmas un nepatiku, bet tiem jābūt vērstiem pret grēkiem. Bet mēs esam sajaukuši šo sajūtu pielietojamību. Tā vietā lai justu dusmas pret grēku, mēs jūtam dusmas pret cilvēkiem.

Gadījumā ja esam nesavaldīgi savos vārdos, jālūdzas: ‘’Dievs liec aizsardzību pār manām lūpām. Sniedz manai sirdij mieru’’- lai būtu mierīgs garīgais stāvoklis. Tikai miermīlīgā sirdī var ienākt Dievs. Sirdī, kas plēšas pušu dusmu dēļ, vietas Dievam nav.

Paldies par sarunu.

Marina Lapteva

Avīze: Vīnogulājs

Avots: Latvijas Pareizticīgās Baznīcas mājaslapa